Ko te marae a Tāne Mahuta
Ko te Aronga: He whakamātau i ngā pūnaha mātauranga
Ka āta mahi tahi a Tāmata Hauhā me ngā kaipupuri whenua ki te whakatupu ngāherehere toitū mā te mātauranga Māori, tauiwi hoki. Ki ō mātou whakaaro, ko te ngahere me ngā mea katoa ki roto i a ia ko te marae (huinga tūturu) o Tāne Mahuta (kaitiaki o te ngahere me ngā manu).
Ko ngā rākau tāwāhi, kua kōwhiria, kua tonoa hoki e ngā kaipupuri whenua o ēnei rā, he tauhou, he manuhiri ki te marae o Tāne. I runga i tēnā, e whai ake nei ngā hononga me ngā wāriu o ēnei māra rākau tāwāhi hei whiriwhiri i te wā e tohua ana ngā rākau tāwāhi manuhiri:
- RĀKAU MANUHIRI (momo rāwaho) – he manuhiri ki te marae o Tāne, ā, ka tohua ēnei mō te wāriu o ō rātou hauropi, āheinga hoki ki te tautoko i ngā tupu taketake wāriu nui, arā, ngā ‘rākau taonga’.
- RĀKAU TAONGA – he tupu taketake e hōrapa ana i te papa, ā, he kai tūturu, he rongoā, he weu, he kounga hauropi pērā i te rarauhe, kawakawa, kūmarahou, mānuka, harakeke, tī kōuka tae noa hoki ki ngā ‘rākau rangatira’.
- RĀKAU RANGATIRA – ko ō tātou rākau nui pērā i te tōtara, kauri, rimu, kahikatea.
Herea te wā ki ngā rākau manuhiri, kia ea ai tā rātou tautoko i ngā rākau i runga nei. Ko ngā momo rākau manuhiri ko ngā eucalypts, cypresses, redwoods, cedars, paulownia, poplars, grand firs, norfolk pines, me radiata (inā tika ana).
RELEVANT CONTENT >KO NGĀ KAUPAPA ATU ANŌ >
HE WHENUA, HE TĀNGATA, HE TAURIKURA
He tāmata whenua, he whakapakari tāngata, he taurikura te otinga atu