He kōrero mō mātou

>

Ko te marae a Tāne Mahuta

Ko te marae a Tāne Mahuta

Ko te Aronga: He whakamātau i ngā pūnaha mātauranga

Ka āta mahi tahi a Tāmata Hauhā me ngā kaipupuri whenua ki te whakatupu ngāherehere toitū mā te mātauranga Māori, tauiwi hoki. Ki ō mātou whakaaro, ko te ngahere me ngā mea katoa ki roto i a ia ko te marae (huinga tūturu) o Tāne Mahuta (kaitiaki o te ngahere me ngā manu).

Ko ngā rākau tāwāhi, kua kōwhiria, kua tonoa hoki e ngā kaipupuri whenua o ēnei rā, he tauhou, he manuhiri ki te marae o Tāne.  I runga i tēnā, e whai ake nei ngā hononga me ngā wāriu o ēnei māra rākau tāwāhi hei whiriwhiri i te wā e tohua ana ngā rākau tāwāhi manuhiri:

  • RĀKAU MANUHIRI (momo rāwaho) – he manuhiri ki te marae o Tāne, ā, ka tohua ēnei mō te wāriu o ō rātou hauropi, āheinga hoki ki te tautoko i ngā tupu taketake wāriu nui, arā, ngā ‘rākau taonga’.
  • RĀKAU TAONGA – he tupu taketake e hōrapa ana i te papa, ā, he kai tūturu, he rongoā, he weu, he kounga hauropi pērā i te rarauhe, kawakawa, kūmarahou, mānuka, harakeke, tī kōuka tae noa hoki ki ngā ‘rākau rangatira’. 
  • RĀKAU RANGATIRA – ko ō tātou rākau nui pērā i te tōtara, kauri, rimu, kahikatea.

Herea te wā ki ngā rākau manuhiri, kia ea ai tā rātou tautoko i ngā rākau i runga nei.  Ko ngā momo rākau manuhiri ko ngā eucalypts, cypresses, redwoods, cedars, paulownia, poplars, grand firs, norfolk pines, me radiata (inā tika ana).

HE WHENUA, HE TĀNGATA, HE TAURIKURA

He tāmata whenua, he whakapakari tāngata, he taurikura te otinga atu